Aizritējušas konsultācijas ar jauniešiem visā Latvijā
2022. gada februārī Latvijas reģionos norisinājās desmit Eiropas jaunatnes dialoga diskusijas, kuru virstēma bija Eiropas jaunatnes 9. mērķis - telpa un līdzdalība visiem. Diskusiju formāti bija dažādi - 6 diskusijas sevī ietvēra apkārtējās vides izpēti dodoties kopīgā pastaigā pa pilsētu/ skolu teritorijām un pēc tam diskutējot, 4 diskusijas norisinājās iekštelpās, jauniešiem apzinot jau esošo infrastruktūru, iespējas un diskutējot par to, kā uzlabot vidi un veicināt līdzdalību.
Katra diskusija sākās ar iepazīšanās aktivitāti, kuras laikā jaunieši ar lēmumpieņēmējiem savstarpēji iepazinās, lai varētu turpmāk kopā darboties. Jaunieši diskusijās atzinīgi novērtēja iespēju ne tikai iepazīties ar lēmumpieņēmējiem, bet arī neformālās sarunās uzzināt vairāk par viņu personīgo pieredzi ceļā no būšanas jaunietim līdz kļūšanai par lēmumu pieņēmējiem.
Diskusijās jaunieši un lēmumpieņēmēji apzināja situācijas savās pilsētās/ pagastos, lai saprastu, kādas ir problēmas un izaicinājumi, ar kurām šobrīd saskaras jaunieši. Visbiežāk diskusijās tika izcelts - komunikācijas trūkums starp jauniešiem un lēmumpieņēmējiem (tostarp, bailes komunicēt savā starpā, bailes no atraidījuma/ nesapratnes), jauniešu telpu pieejamības jautājums, mazais jauniešu skaits pagastos, finansējuma trūkums skolēnu pašpārvaldēm, jauniešu iniciatīvām/pasākumiem, sabiedrības līdzdalības trūkums, riski, kas saistīti ar ideju realizēšanu. Vairākās pašvaldībās dalībnieki nonāca pie idejas, ka nepieciešams izvirzīt kādu vietējo jauniešu līderi, kurš būtu kā jauniešu pārstāvis un varētu iegūt informāciju no pašvaldības, piedalīties jaunatnes lietu konsultatīvajās padomēs, informēt pašvaldību par jauniešu vajadzībām un sasniegtajiem rezultātiem. Dažās no diskusijām izkristalizējās arī vajadzība attīstīt vietējo jauniešu domi, jo tāda vai nu nekad nav bijusi vai vairs nedarbojas. Jaunieši izrādīja gatavību iesaistīties, tikai nepieciešams atbalsts no kāda jaunatnes jomas cilvēka, kurš spētu jauniešus informēt par to, kā šādām domēm jādarbojas, atbalstītu tās izveidē un darbībā.
Kādā no diskusijām jaunieši izvirzīja tēmu izglītības kvalitāte Latvijā un norādīja - izglītības sistēma ir novecojusi, tajā būtu nepieciešams veikt izmaiņas, ļaut jauniešiem jau skolā apgūt dažādas prasmes un kompetences. Īpaši tika uzsvērta vajadzība pēc politikas zinību apgūšanas.
Vairākkārt no jauniešu puses izteikti apgalvojumi - jauniešu telpas par, kurām viņi paši ir atbildīgi un var ietekmēt to, kas un kā šajās telpās notiek, jauniešiem nav pieejamas. Jaunieši norādīja, ka nepaciešamas telpas, kurās jaunieši var būt paši, netraucēti pavadīt laiku savā starpā, radīt un attīstīt savas idejas, ne tikai īstenot tās, kuras radījuši citi.
Tāpat jaunieši norādīja, ka būtu nepieciešams informēt pašus jauniešus par to, kādi finansējuma veidi ir pieejami. Jaunieši nav informēti par to kā notiek finansējuma pārdale, kāds finansējums ik gadu ir pieejams skolēnu pašpārvaldēm, kādas ir iespējas piesaistīt finansējumu savu iniciatīvu attīstīšanai. Jaunieši vēlētos saprotamā veidā saņemt informāciju par to, kādu atbalstu var sniegt pašvaldība, izglītības iestādes, Eiropas Savienības programmas. Tāpat jaunieši norādīja, ka viņiem būtu jādod iespēja izteikt savu viedokli par to, kādiem būtu jābūt šiem finansējumu pieejamības veidiem pašvaldībās. Tika norādīts, ka finansējuma trūkuma sekas un jauniešu neinformētība, mazina viņu spējas radīt pārmaiņas, mazina motivāciju darboties un būt aktīviem, nedod iespēju jauniešiem attīstīt viņu organizatoriskās iemaņas.
Gan jaunieši, gan lēmumpieņēmēji diskusijās norādīja, ka nepieciešamas biežākas/ regulāras jauniešu un lēmumpieņēmēju tikšanās, lai veicinātu visu iesaistīto pušu informētību un komunikāciju. Šādas neformālas diskusijas veicina jauniešu vēlmi iesaistīties, lēmumpieņēmēju izpratni par savu pašvaldību jauniešiem, veicinot labvēlīgu vidi, kurā jauniešiem būt un attīstīt ne tikai savu pilsonisko līdzdalību un prasmes, bet ari veicināt to savu vienaudžu vidū.
Piemēram, vienā no Rīgas diskusijām jaunieši un lēmumpieņēmēji atzina, ka abām pusēm ir bailes veidot savstarpēju kontaktu. Daži deputāti atzina, ka maz zina par jauniešiem, jo ikdienā nav tik liels kontakts. Pašvaldības pārstāvji pirms došanās prom, izrādīja gatavību nākt vēl uz tikšanām un pat organizēt, kādu sēdi jauniešu organizācijas telpās, kurās norisinājās diskusija.
Diskusijas norisinājās Rīgā, Dikļos, Baldonē, Bauskā, Kuldīgā, Rudzātos, Pelēčos, Puzē un Siguldā. Diskusijās piedalījās 201 dalībnieks, notiem 43 lēmumu pieņēmēji. Pirms pasākuma norises 64% dalībnieku atzina, ka viņu iespējas panākt izmaiņas savā pašvaldībā ir vidējas, 22% - augstas, 8% vērtēja kā zemas, savukārt 4% atzina, ka viņu iespējas ir ļoti augstas un tikai 2% kā ļoti zemas. Pēc pasākuma norisēm 47% savas iespējas novērtēja kā vidējas, 40% kā augstas, 8% dalībnieku kā ļoti augstas un tikai 4% vērtēja kā zemas un 1% kā ļoti zemas iespējas.
Diskusijas organizēja Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar tās dalīborganizācijām - biedrībām "Piedzīvojuma Gars", "Attīstības platforma YOU+", "Jaunatne Smaidam", "Protests" un Klubs "Māja".
Eiropas Jaunatnes dialogs ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem aktualizēt problēmjautājumus savas valsts un Eiropas līmenī. Eiropas Jaunatne dialogs ir instruments, kas nodrošina jaunatnes politikas atbilstību jauniešu aktuālajām vajadzībām visā Eiropā, un process, kas sniedz iespēju jauniešiem iesaistīties politikas veidošanā par jautājumiem, kas ietekmē pašus jauniešus. Vairāk šeit.