Apstiprināti grozījumi Jaunatnes likumā: jauniešu vecuma slieksnis palielināts līdz 30 gadiem un stiprināta darba ar jaunatni kvalitāte

19. februārī Saeimā apstiprināti vērienīgi grozījumi Jaunatnes likumā, lai modernizētu darbu ar jaunatni un vienlaikus veicinātu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Šo grozījumu mērķis ir sniegt atbalstu plašākam jauniešu lokam, nodrošinot viņiem lielākas iespējas ietekmēt lēmumus un garantējot, ka katrā pašvaldībā ar jauniešiem strādās profesionāli speciālisti.

Šo grozījumu mērķis ir pāreja uz kvalitatīvāku un datos balstītu politiku. Šīs pārmaiņas ir solis pretim modernākai jaunatnes politikai Latvijā, kas veidos stabilu un drošu izaugsmes platformu ikvienam Latvijas jaunietim.

Jaunieši – no 13 līdz 30 gadu vecumam

Grozījumi Jaunatnes likumā iezīmē būtisku pārmaiņu jaunatnes politikā, vispirms jau paplašinot pašu mērķa grupas definīciju. Turpmāk par jauniešiem Latvijā tiks uzskatītas personas līdz 30 gadu vecumam. Līdz šim likumā bija noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Šāds lēmums nav nejaušs – Eiropas Komisija savās programmās par jauniešiem visbiežāk uzskata personas vecumā līdz 30 gadiem (piemēram, programmās Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpuss).

Lēmums ir pamatots arī ar mūsdienu sociālekonomiskajām tendencēm un nepieciešamību sniegt mērķtiecīgu atbalstu pārejā uz darba tirgu. Piemēram, dati liecina, ka personām virs 25 gadiem ir augstāks risks nonākt NEET grupā (jaunieši, kuri nemācās un nestrādā), tādēļ jāpastiprina atbalsts iedzīvotājiem šajā vecumgrupā, īpaši koncentrējoties uz nodarbinātību, kā arī izglītības iegūšanu.

Arī šobrīd jauniešiem paredzētie pasākumi tiek pielāgoti viņu vecumam, jo 13 gadus veca pusaudža intereses, piemēram, skolu pašpārvaldes un brīvā laika pavadīšana jauniešu centros, būtiski atšķiras no 25 gadus veca jaunieša vajadzībām – cilvēkiem šajā vecumposmā aktuālāks ir atbalsts dažādām iniciatīvām, iesaiste nevalstiskajās organizācijās, politikā un starptautiskas pieredzes gūšana.

Lai labāk izprastu šīs grupas specifiskās vajadzības, Izglītības un zinātnes ministrija paplašināšanās līdz 30 gadiem jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringu.  

Jauns rīks jauniešu līdzdalībai: Nacionālais jaunatnes dialogs

Tāpat grozījumi paredz ieviest jaunu līdzdalības mehānismu – Nacionālo jaunatnes dialogu. Tas ir konsultatīvs process, kura mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību un noskaidrot viņu viedokli par lēmumiem, tiesību aktiem un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kas ietekmē jaunatnes politiku valstī. Šis process tika uzsākts Nacionālajā jaunatnes forumā pagājušā gada oktobrī un tagad ir nostiprināts likumā.

Nacionālajā jaunatnes dialogā jaunieši, tostarp jaunatnes organizāciju, jauniešu domju un izglītības iestāžu pašpārvalžu pārstāvji, kopā ar lēmumu pieņēmējiem no Saeimas, Ministru kabineta un citām valsts institūcijām izskata nozares aktuālos jautājumus. Kopīgi tiek izstrādāti risinājumi, lai nodrošinātu jauniešu vispusīgu attīstību, uzlabotu viņu dzīves kvalitāti un stiprinātu līdzdalību.

Šo procesu koordinē Latvijas Jaunatnes padome, sniedzot informatīvu atbalstu iesaistītajiem jauniešiem un sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizējot seminārus un konferences. Ministrija nodrošina valsts institūciju pārstāvju dalību šajos pasākumos. Nacionālā jaunatnes dialoga kārtību un finansēšanas kritērijus noteiks Ministru kabinets.

Latviešu valoda un sistēmiska pieeja kā darba ar jaunatni pamats

Zīmīgi, ka likuma grozījumi papildinās darba ar jaunatni pamatuzdevumus, nosakot pienākumu jaunatnes politikas īstenotājiem veicināt jauniešu izpratni par latviešu valodu kā valstisku vērtību un sekmēt tās lietojumu ikdienas saziņā.

Pašvaldībām turpmāk būs saistošs pienākums noteikt konkrētu par darbu ar jaunatni atbildīgo institūciju un nodrošināt sistēmu, kas spēj aptvert dažādas jauniešu mērķa grupas un sasniegt pēc iespējas plašāku vietējo jauniešu loku. Pašvaldībām tiek piešķirtas tiesības nodrošināt jaunatnes organizācijām iespēju nekomerciālos nolūkos izmantot jauniešu centru vai citas pašvaldības telpas darba ar jaunatni veikšanai. Tāpat likumā tiek nostiprināts, ka viena no jauniešu domju galvenajām funkcijām ir aktīva līdzdarbība pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos.

Papildus tam grozījumi nosaka, ka obligātā pamatkompetenču programma darba ar jaunatni veikšanai jāapgūst ne tikai jaunatnes lietu speciālistiem, bet arī jaunatnes darbiniekiem, kuri strādā pašvaldībā.

Skaidrāku lomu noteikšana un starnozaru sadarbības veicināšana

Jaunatnes likumā nostiprināta vēl viena Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence: koordinēt un organizēt jaunatnes politikas un darba ar jaunatni pētniecību un monitoringu, kā arī iegūt un apkopot datus par šo jomu kvalitāti.

Nozīmīgi, ka Jaunatnes likumā turpmāk ir skaidri definēta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) loma, nosakot, ka tās galvenais uzdevums ir jaunatnes politikas īstenošana un darba ar jaunatni sistēmas ilgtspējīga attīstība visos līmeņos – no vietējā līdz pat starptautiskajam.

Likuma grozījumos noteikts, ka aģentūra turpmāk ne tikai īstenos jaunatnes politikas valsts programmu un Eiropas Savienības projektus, bet arī izstrādās un ieviesīs neformālās izglītības programmas speciālistu kompetenču pilnveidei. Tāpat JSPA funkcijās ietilps atbalsta sniegšana jauniešu domēm, izglītības iestāžu pašpārvaldēm un jaunatnes organizācijām, lai mērķtiecīgi stiprinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību. Svarīgi piebilst, ka no 2027. gada Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras funkcijas pārņems Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Grozījumi paredz precizēt plānošanas reģionu lomu, nosakot, ka to uzdevums turpmāk būs nevis pašvaldību darba plānošana, bet gan reģionāla mēroga jaunatnes politikas pasākumu veicināšana un īstenošana. Lai to nodrošinātu, plānošanas reģioni ir iekļauti to subjektu lokā, kuri var pretendēt uz valsts budžeta finansējumu projektu veidā ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmā.

Visbeidzot, Jaunatnes likumā ir iekļauta Latvijas Jaunatnes padome – biedrība, kurā brīvprātīgi apvienojušās organizācijas, kuru tiešā mērķgrupa ir jaunieši. Likums sniedz tai tiesības pārstāvēt jaunatnes organizāciju un to biedrību intereses, kuras veic darbu ar jaunatni, gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tāpat Latvijas Jaunatnes padomei noteiktas iesības risināt jautājumus, kas saistīti ar jaunatnes interešu pārstāvību, un sniegt atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas skar jaunatnes organizāciju darbību.

Atbalsta palielināšana nevalstiskajam sektoram

Likumā paplašin atbalsta mērķi vietējām un reģionālām jaunatnes organizācijām – turpmāk tās varēs pretendēt uz finansējumu ne tikai, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, bet arī organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

Papildus tam ieviesta iespēja darbā ar jaunatni iesaistītajām personām nodrošināt stipendijas ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmā kā motivāciju neformālās izglītības programmu apguvei.