Arī skolā jārunā par Eiropas Savienību: vairāk nekā 220 jaunieši formulē priekšlikumus ES jaunatnes politikas uzlabošanai
Šī gada janvārī Latvijā noslēdzās Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) vēstnieku organizētie ideju ieviešanas pasākumi, kuros piecās pilsētās — Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē un Siguldā — piedalījās vairāk nekā 220 jaunieši un lēmumpieņēmēji. Pasākumu mērķis bija pārvērst iepriekšējā posmā notikušās konsultācijas ar vairāk nekā 600 jauniešiem konkrētos priekšlikumos un rīcībās, stiprinot jauniešu piederības sajūtu Eiropas Savienībai.
Diskusijās visā Latvijā jaunieši kā centrālās Eiropas Savienības (ES) vērtības izcēla cilvēka cieņu, brīvību un demokrātiju, vienlaikus norādot uz būtiskiem izaicinājumiem — sabiedrības polarizāciju, dezinformācijas izplatību un atšķirīgām vārda brīvības interpretācijām. Vienlaikus tika secināts, ka jauniešu zināšanas par ES darbības mehānismiem un jaunatnes politikas mērķiem ir ierobežotas, bieži aprobežojoties ar vispazīstamāko programmu “Erasmus+”.
Galvenie secinājumi liecina, ka informācija par ES iespējām jauniešus sasniedz fragmentēti, sarežģītā valodā un formātos, kas neatbilst viņu ikdienas informācijas patēriņa paradumiem.
Tā, piemēram, Rīgā notikušajā pasākumā “Vērtību sarunas” jaunieši kopā ar Saeimas un Rīgas domes deputātiem, kā arī izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi diskutēja par Eiropas Savienības vērtībām un to nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Kā būtisku priekšlikumu jaunieši izcēla lielāku jauniešu iesaisti skolu ikdienas lēmumos, tostarp mācību satura un brīvā laika plānošanā, vienlaikus attīstot kritisko domāšanu un medijpratību, lai mazinātu dezinformācijas un mobinga riskus. Demokrātijas jomā jaunieši aicināja padarīt līdzdalības iespējas saprotamākas un pieejamākas, regulāri organizējot tiešus dialogus ar lēmumpieņēmējiem, savukārt vienlīdzības un cilvēktiesību kontekstā uzsvēra nepieciešamību pēc atklātām diskusijām un izglītojošiem pasākumiem, lai mazinātu nevienlīdzību un veicinātu taisnīgāku politikas veidošanu.
Liepājā pasākumā “Fokusā – Eiropa” Kurzemes jaunieši uzsvēra, ka informācijai par Eiropas Savienību jānonāk pie jauniešiem caur izglītības iestādēm, integrējot ES tēmas skolu mācību procesā, jo noslogotās ikdienas dēļ ārpusstundu aktivitātes par šo tēmu netiek izvēlētas. Viņi pauda interesi par tematiskām nodarbībām mācību stundu laikā un regulāri atjaunotu, strukturētu informāciju, norādot, ka šobrīd skolās ES tematika ir nepietiekami pārstāvēta. Jaunieši uzsvēra arī nepieciešamību pēc mūsdienīgiem un saprotamiem informācijas formātiem — digitāliem rīkiem, interaktīva un vizuāla satura, kā arī praktiskiem piemēriem. Vienlaikus tika akcentēta informācijas sniedzēja nozīme: iedvesmu dod vienaudžu pieredzes stāsti, savukārt uzticamu un faktos balstītu informāciju jaunieši labprātāk uztver no skolotājiem un jaunatnes darbiniekiem.
Savukārt Jelgavā notikušajā pasākumā “No zināšanām līdz darbībai” Zemgales jaunieši pauda viedokli, ka piederības sajūta Eiropas Savienībai veidojas tad, ja tās ieguvumi ir praktiski un ikdienā taustāmi — īpaši izglītības, mobilitātes un personīgās izaugsmes iespēju kontekstā, kas palīdz uztvert ES kā reālu iespēju platformu. Diskusijās tika akcentēta arī jauniešu vēlme tikt patiesi sadzirdētiem lēmumu pieņemšanā, norādot, ka tiešs un atklāts dialogs ar lēmumpieņēmējiem būtiski stiprina uzticēšanos un motivāciju līdzdarboties. Vienlaikus jaunieši norādīja uz informācijas pasniegšanas izaicinājumiem — sarežģītu valodu un sadrumstalotu saturu, kas attur no iesaistes. Tāpat tika secināts, ka augstā noslodze izglītības procesā ierobežo dalību neformālās aktivitātēs, radot vajadzību pēc elastīgākiem iesaistes formātiem, kas labāk pielāgoti jauniešu ikdienas ritmam.
Siguldā pasākumā “Tava Eiropa, Tava nākotne” Vidzemes jaunieši dalījās pozitīvā pieredzē par dalību Erasmus+ jauniešu apmaiņās, apmācībās, solidaritātes un vietējās iniciatīvu projektos, uzsverot iegūtās prasmes, starptautisko pieredzi un motivāciju turpmākai iesaistei, vienlaikus norādot uz izaicinājumiem – informācijas trūkumu mazākās pašvaldībās, sarežģītiem pieteikšanās procesiem un nepietiekamu atbalstu jauniešiem ar mazākām iespējām. Darba grupu diskusijās skolas tika izceltas kā nozīmīga vide izglītībai par ES, lai gan jaunieši vēlētos sistemātiskāku un praktiskāku informācijas apriti.
Rēzeknē pasākumā “Es un ES iespējas” Latgales reģionā tika identificēti savstarpēji saistīti šķēršļi, kas kavē iesaisti un izpratni par Eiropas Savienības iespējām. Kā būtiskākais izaicinājums tika uzsvērts kompetentu jaunatnes darbinieku trūkums reģionā, aicinot stiprināt darba ar jaunatni jomu ar kvalitatīvām studiju programmām, konkurētspējīgu atalgojumu un lielāku pašvaldību atbalstu. Jaunieši norādīja arī uz nepietiekamu atbalstu dalībai projektos skolu kavējumu dēļ, tāpēc kā risinājumu piedāvāja ciešāku sadarbību starp skolām, NVO un jaunatnes centriem, kā arī skolēnu pašpārvalžu iesaisti informācijas apritē. Lauku reģionos īpaši aktuāla ir fiziskās piekļuves problēma transporta trūkuma dēļ, rosinot pašvaldības nodrošināt mobilitātes iespējas un organizēt aktivitātes arī mazapdzīvotās vietās. Diskusijās tika akcentēta arī nevienmērīga informācijas plūsma un jauniešu motivācijas trūkums, ko veicina valodas barjera un atbalsta nepietiekamība.
Noslēdzot Eiropas Jaunatnes dialoga ideju ieviešanas posmu, secināts, ka jauniešu interese par Eiropas Savienību un vēlme iesaistīties ir augsta, taču to joprojām ierobežo nepietiekami pielāgota informācija, ierobežota piekļuve iespējām un atbalsta trūkums ikdienas vidē. Jauniešu izteiktie priekšlikumi skaidri iezīmē nepieciešamību pēc mūsdienīgas, saprotamas komunikācijas, ciešākas sadarbības ar izglītības iestādēm un regulāra dialoga ar lēmumpieņēmējiem, lai Eiropas Savienība jauniešiem kļūtu par saprotamu un pieejamu iespēju telpu visos Latvijas reģionos.
Latvijas jauniešu ieteikumi tiks prezentēti Eiropas Jaunatnes konferencē šī gada martā Kiprā, un vēlāk tiks apkopoti rezolūcijā, kuru pieņems Eiropas Savienības Padome. Tie kalpos par pamatu Eiropas Jaunatnes mērķu attīstībai un tiks izmantoti arī Latvijas jaunatnes politikas dokumentu izstrādē. Kā galvenie nākamie soļi izvirzīti informācijas kanālu modernizācija, ciešāka sadarbība ar izglītības iestādēm un līdzdalības kultūras stiprināšana, turpinot regulārus dialogus starp jauniešiem un politiķiem.
Eiropas Jaunatnes dialoga tīkla pasākumus Latvijā koordinē nodibinājums “Baltijas Reģionālais fonds” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Jaunatnes dialoga nacionālo darba grupu.
Kas ir Eiropas Jaunatnes dialogs?
Tā ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem aktualizēt problēmjautājumus Latvijas un Eiropas līmenī, tas ir dialogs starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Eiropas Jaunatnes dialogs ir Eiropas Savienības jaunatnes līdzdalības instruments un tā mērķis ir kalpot par forumu, kurā kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.
Sīkāka informācija par Eiropas Jaunatnes dialogu šeit.
Projektu “Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2025-2027” īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Baltijas Reģionālo fondu, aktivitātes līdzfinansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.