Latvijas jaunatnes jomas kolēģi pieredzes apmaiņas vizītē Norvēģijā iepazīst e-sportu kā digitālā darba ar jaunatni veidu

No 15. līdz 19. jūnijam Latvijas jaunatnes darbinieki un jaunatnes lietu speciālisti no dažādām Latvijas pašvaldībām piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Harstadā, Norvēģijā. Vizīte norisinājās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) projekta "Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās" ietvaros.

Latvijas delegāciju pārstāvēja arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vecākais eksperts Edmunds Zvejnieks, Jaunatnes politikas nodaļas projekta koordinatore Viktorija Tkačenko un JSPA Jaunatnes politikas atbalsta departamenta Starptautiskās sadarbības atbalsta nodaļas vecākā projektu vadītāja Līva Karlsone.

Konteksts

Svarīgi uzsvērt, ka Norvēģijā nav vienota Jaunatnes likuma un līdz ar to – arī juridiska jaunieša statusa definējuma. Likumdošana, kas attiecas uz jauniešiem, visbiežāk ir iestrādāta bērnu tiesību aizsardzības tiesību aktos (attiecinot to uz personām līdz 18 gadu vecumam). (Avots: Youth Wiki).

Vairākumu jauniešu un kultūras centru attālākos reģionos izmanto un apmeklē jaunieši vecumā no 12 līdz 19 gadiem. Pēc tam vērojama tendence doties studēt uz Norvēģijas dienvidiem vai uz ārzemēm, taču pašvaldības mērķtiecīgi rūpējas, lai jauniešiem uz vietas būtu pieejamas gan kvalitatīvas izklaides iespējas, gan iespējas līdzdarboties, apgūt dažādus amatus, kompetences un gūt vērtīgu pieredzi.

Vizītes četros jauniešu un kultūras centros Ziemeļnorvēģijā

Vizītes laikā Latvijas delegācija iepazina Norvēģijas pieredzi digitālā darba ar jaunatni īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot e-sporta un videospēļu pieejām jauniešu iesaistei, kā arī metodēm, kā sasniegt jauniešus attālākos reģionos un lauku teritorijās.

Pirmajā dienā Latvijas delegācija apmeklēja Harstadas jauniešu brīvā laika centru Centrum Fritidsklubb – vietu, kur jaunieši var satikties, iepazīties un līdzdarboties dažādās aktivitātēs: dejā, teātrī, vizuālajā mākslā un mūzikā. Šajā pilsētā ir aptuveni 25 tūkstoši iedzīvotāju, taču centru izmanto jaunieši arī no citām pašvaldībām, savukārt uz e-sporta turnīriem dalībnieki mēdz ierasties pat no Norvēģijas dienvidiem un Somijas.

Tāpat tika apmeklēta Radio Harstad – vienīgā jauniešu vadītā radiostacija Norvēģijā, kur jaunieši paši izvēlas mūziku, veido podkāstus un intervē viesus. Tajā pašā centrā atrodas arī MainQuest – atvērta, iekļaujoša un bezmaksas tikšanās vieta, kur jaunieši var spēlēt videospēles un arkādes spēles, radīt un spēlēt kopā, ierakstīt mūziku un piedalīties e-sporta turnīros. Centrā pieejami arī 3D printeri, virtuālās realitātes brilles, vizuālās mākslas aktivitātes un pat pielāgota spēļu konsole cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pateicoties finansējumam no Ungdom og Fritid fonda, Gjensidigestiftelsen un Harstadas pašvaldības, pilsētā tagad ir izveidots īpašs piedāvājums bērniem un jauniešiem, kurus interesē videospēles, e-sports un datu kultūra kopumā.

Projektā ir nodarbināti divi spēļu konsultanti, kuri katru nedēļu organizē aktivitātes Harstadas brīvā laika centrā, izmantojot trīs spēļu telpas ēkas 2. un 3. stāvā. MainQuest piedāvā iespējas spēlēt gan iesācējiem, gan profesionāļiem. Centra vadītājs Tommi Vandals (Tommi Vandal) stāsta:

"Apvienojot MainQuest un Radio Harstad resursus, mēs varam organizēt turnīrus un pasākumus, veidot podkāstus, YouTube saturu, straumēt tiešraides un nodrošināt apmācības – piemēram, e-sporta komentētājiem, pasākumu organizatoriem un mediju jomas interesentiem."

Īpaši tika izcelta iniciatīva, kas veicina pozitīvu spēļu kultūru. Tā ietver vadlīnijas cieņpilnai komunikācijai spēļu vidē, īpašus videospēļu vakarus meitenēm, kā arī projekta ietvaros iegūtās spēļu konsoles cilvēkiem ar invaliditāti.

Nākamajā dienā Latvijas delegācija devās uz kultūras centru Kulturfabrikken Sortland, kas tika atvērts 2014. gadā un atrodas bijušajā zivju konservu rūpnīcā, kas vairāk nekā 100 gadus bija nozīmīga vietējās zvejniecības nozares daļa. Sortlandā ir ap 9 tūkstošiem iedzīvotāju, un šis centrs ir kļuvis par svarīgu satikšanās vietu neatkarīgi no paaudzes. Šeit atrodas bibliotēka, konferenču centrs, koncertzāle, kinoteātris, kā arī telpas vietējām brīvprātīgo organizācijām. Centrs kalpo kā “trešā vieta” vietējai kopienai, piedāvājot aktivitātes visām vecuma grupām – no komiksu nodarbībām bērniem un Dungeons & Dragons (D&D) spēlēm jauniešiem līdz pat filmu klubiem senioriem.

Tālāk sekoja vizīte tehnoloģiju un izglītības centrā Future Island (Andeja / Andøya salā), ko izveidojis privāts uzņēmums. Tajā tiek piedāvātas izglītības programmas 3D grafikas, Unreal Engine, skaņas producēšanas, podkāstu un virtuālās produkcijas jomās. Centra pārstāvji to raksturo kā skolu, kas palīdz jauniešiem veidot starptautiskus kontaktus, kalpo par tiltu starp spēļu industriju un izglītības iestādēm, kā arī veido vidi, kurā iespējams domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. Future Island darbojas jau četrus gadus, palīdzot jauniešiem atrast prakses un darba vietas, kā arī nodrošinot individuālu pieeju katram. Viens no centra zināmākajiem sasniegumiem ir dalība 3D vizuālā satura izstrādē pasaulslavenajai Lasvegasas arēnai “Sphere”.

Pēdējā apmaiņas vizītes dienā Latvijas delegācija viesojās jauniešu centrā Ungdommens hus Harstadā, kur jauniešiem ir iespēja spēlēt mūzikas instrumentus, šūt apģērbu, ierakstīt aplādes, kā arī vienkārši satikties un pavadīt laiku kopā. Šo vietu mērķtiecīgi izmanto arī politisko partiju jauniešu organizācijas, kurās jaunieši aktīvi iesaistās un līdzdarbojas sabiedriskajos procesos.

Galvenās atziņas

Viena no galvenajām brauciena atziņām ir resursu sinerģija un iespēja efektīvāk sasniegt mērķus, apvienojot infrastruktūru un speciālistus vienuviet. Norvēģijas jauniešu centros dažādas organizācijas un iniciatīvas ikdienā dalās ar telpām, aprīkojumu un zināšanām. Šāda pieeja nodrošina racionālu materiālo resursu izmantošanu un veicina vienotas kopienas veidošanos.

Kā funkcionāls piemērs jāmin arī vietējo speciālistu pieeja projektu ilgtspējai. Plānojot projektu aktivitātes, jaunatnes darbinieki paredz tāda aprīkojuma iegādi, kas pēc projekta noslēguma paliek jauniešu centra rīcībā un ir pieejams visai vietējai kopienai. Tas ļauj ilgtermiņā paplašināt centra pakalpojumu klāstu un nodrošina, ka piesaistītais finansējums turpina kalpot jauniešu atbalstam arī pēc projekta beigām.

Tāpat tika novērota atvērta un savstarpējā uzticībā balstīta vide. Iedzīvotāji un organizācijas nodod sev piederošu aprīkojumu vai materiālus jauniešu centram, lai nodrošinātu to koplietošanu. Šāda prakse samazina administratīvo slogu, ietaupa līdzekļus un nostiprina piederības sajūtu vietējai kopienai.