Latvijas jaunieši pauž viedokli Eiropas Jaunatnes konferencē

No 24.-26. janvārim Strasbūra, Francijā un tiešsaistē tika atklāta 9. cikla Eiropas Jaunatnes dialoga jaunatnes konference, īpašu uzmanību veltot Eiropas jaunatnes mērķiem Nr. 3 (Iekļaujoša sabiedrība) un Nr. 10 (zaļa, ilgtspējīga Eiropa). Konference pulcēja vairāk kā 150 pārstāvjus no visas Eiropas. Es Padome prezidentūras ietvaros pašreizējo triju prezidentvalstu komandu veido Francija, Čehija un Zviedrija.

Latvijas delegāciju pārstāvēja Latvijas Jaunatnes padomes valdes loceklis Dāniels Liecis un jauniešu pārstāves Sintija Beitāne un Laura Libere, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Renāte Mencendorfa.

Konference tika atklāta ar plenārsēdi un politiķu Sarah El Hairy (Francijas valsts jaunatnes lietu sekretāre)  u.c. uzrunām, savukārt dienas otrā puse tika veltīta darbnīcām – attālo reģionu jauniešu iesaiste, ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana u.c. Latvijas delegācijas pārstāve Sintija secina – Covid-19 pandēmija ir līdzīgi ietekmējusi jauniešus visā Eiropā un jauniešiem no attālajiem reģioniem nācās saskarties gan ar interneta un datoru, gan informācijas nepieejamību jauniešiem saprotamā valodā. Savukārt Dāniels kā lielāko pirmās dienas ieguvumu uzskata tīklošanās iespēju ar citiem Eiropas jauniešiem un jaunatnes organizāciju pārstāvjiem. Savukārt Laurai pēc dalības darbnīcā jāsecina kāda skumja atziņa - Eiropas jaunieši netic, ka pēc 8 gadiem tiks sasniegti visi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un dalībvalstis dara pārāk maz, lai tos sasniegtu.

Konferences otrā diena tika veltīta pieciem dažādiem tematiem astoņās darbnīcās. Eiropas jaunieši diskutēja un meklēja risinājumus kā Eiropas jaunatnes mērķi Nr. 3 un Nr. 10 iekļaujas tādās tēmās kā – informācija un izglītība, aktīva darbība un jauniešu iespējošana, pārvaldība, mobilitāte un solidaritāte un pieeja infrastruktūrai.

Otrās dienas lielākais ieguvums noteikti bija diskusijas un ideju apmaiņa visas dienas garumā, meklējot risinājumus izaicinājumiem, kas saistīti ar Eiropas jaunatnes trešo un desmito mērķi. Jaunieši dienas noslēgumā, prezentējot grupu darbus atzīst, ka joprojām notiek jauniešu maldināšana jeb youthwashing (līdzīgi kā greenwashing jeb zaļmaldināšana) un jaunieši visā Eiropā saskarās ar ļoti līdzīgiem izaicinājumiem. Vairākas valstis ir atradušas risinājumus, un kā uzskata Dāniels, būtu vērtīgi ņemt labos piemērus no citiem un tos īstenot Latvijā. Dānielam kā grupas darba ziņotājam bija iespēja visiem konferences dalībniekiem prezentēt savas grupas atziņas un ierosinājumus. Savukārt Laura kā atziņu uzsver - iekļaujošai sabiedrībai ir jādomā par plašākām mobilitātes iespējām jauniešiem – kā mobilie jauniešu centri, mobilie sabiedrisko pakalpojumu un primārās veselības pieejamības centri. Tomēr joprojām neatbildēts jautājums paliek – vai transporta pieejamībai ir jābūt vienai no primārajām cilvēktiesībām, jo īpaši domājot par attālo reģionu jauniešiem un ilgtspējīgu, zaļu Eiropu.

Galvenās atziņas no grupu darbiem:

• informācija un izglītība – joprojām trūkst informācijas un pastāv valodas barjera dažādos jautājumos par klimatu, informācijas nodrošināšanā jāsadarbojas visām iesaistītajām pusēm un jaunieši jāizglīto par tēmu tieši caur formālo un neformālu izglītību;
• aktīva darbība un jauniešu iespējošana – pieaug polarizācija un viedokļu dalīšanās labajos un kreisajos virzienos. Klimata jautājumi un iekļaušana ir tikai dažu politisko spēku tēma, lai gan konservatīviem, gan liberāliem jauniešiem ir šis svarīgi. Jāmācās ieklausīties pretējos viedokļos. Trūkst pieejamu un iekļaujošo mehānismu visos līmeņos;
• pārvaldība – ir pārāk maz jauniešu kā politiķu un lēmumu pieņēmēju, lēmumu pieņemšanas procesos joprojām netiek pietiekami nodrošināta jauniešu līdzdalība, trūkst atgriezeniskās saites un turpmākie soļi no lēmumu pieņēmējiem. Trūkst jauniešiem draudzīgu iesaistīšanās veidu;
• mobilitāte un solidaritāte – jauniešiem pašiem jābūt klātesošiem un jāuzdod jautājumi, kā arī jārod finansējums jauniešu mobilitātei;
• pieeja infrastruktūrai – nepieciešama pamatinfrastruktūras (gan sabiedriskais transports, gan telpas jauniešiem) nodrošināšana, jo īpaši attālākos reģionos. Dabai draudzīgiem produktiem ir jābūt pieejamiem visiem un nebūtu jābūt dārgiem, lai sasniegtu 10. mērķi. Digitalizācija un Covid-19 apliecina, ka jābūt elastīgiem veidiem kā jauniešiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos.

Eiropas jaunatnes konferences dalībnieki uzsver – lēmumu pieņēmēji sāk apzināties, ka jaunieši paši ir jaunatnes jomas eksperti un vislabāk zina, kas tiem nepieciešams. Tādēļ lēmumu pieņēmējiem ir jāieklausās un tikai dzirdot vienam otru ir iespēja rast risinājumus tādām problēmām kā klimata krīze. Tikai kopā varam atrast kompleksus risinājumus, kas ir arī iekļaujoši visiem.

Konferences noslēguma diena tika veltīta jauniešu secinājumu un priekšlikumu prezentēšanai un dialogam ar politiķiem un lēmumu pieņēmējiem, kuri tālāk tiks izmantoti Eiropas un nacionālo valstu jaunatnes politikas veidošanā.

Eiropas Jaunatnes dialogs ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem aktualizēt problēmjautājumus savas valsts un Eiropas līmenī. Eiropas Jaunatne dialogs ir instruments, kas nodrošina jaunatnes politikas atbilstību jauniešu aktuālajām vajadzībām visā Eiropā, un process, kas sniedz iespēju jauniešiem iesaistīties politikas veidošanā par jautājumiem, kas ietekmē pašus jauniešus. Vairāk par Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošanu Latvijā šeit.