Neformālā izglītība – jauniešu izaugsmes virzītājs mūsdienu darba tirgū
Mūsdienu darba tirgus mainās straujāk nekā jebkad iepriekš, un prasības jaunajiem darbiniekiem sen vairs neaprobežojas tikai ar diplomu vai akadēmiskām zināšanām. Pēc Pasaules Ekonomikas foruma datiem, darba devēji arvien biežāk meklē cilvēkus, kuri spēj sadarboties, uzņemties iniciatīvu, risināt problēmas un pielāgoties pārmaiņām – tās ir prasmes, kuras mākslīgajam intelektam ir grūti atdarināt. Turklāt motivācija, pašapziņa, empātija un aktīvā klausīšanās tiek norādītas kā prasmes, pēc kurām visstraujāk pieaugs pieprasījums. Tieši šajā kontekstā neformālā izglītība kļūst par būtisku jauniešu personības un profesionālās izaugsmes instrumentu.
Neformālā izglītība palīdz trenēt noturību pret stresu un spēju rīkoties neparedzētās situācijās
Neformālā izglītība ir mācīšanās process, kas notiek ārpus ierastajām skolas vai universitātes programmām, uzsvaru liekot uz mācīšanos darot – caur brīvprātīgo darbu un aktīvu līdzdarbību. Iesaistoties jauniešu centru un organizāciju veidotajos projektos, mācībās vai starptautiskās apmaiņās, jaunietis ir mudināts uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus un reflektēt par savu iesaisti, tādējādi dabiski attīstot pašapziņu un prasmi strādāt komandā. Tieši šī vide palīdz jauniešiem trenēt noturību pret stresu un attīstīt spēju rīkoties neparedzētās situācijās.
Piemērs šādai izaugsmei ir Evelīna Zilbere, kura savu ceļu jaunatnes jomā sāka 15 gadu vecumā kā jauniete ar ierobežotām iespējām. Tieši neformālā izglītība kļuva par viņas profesionālās dzīves pamatu. Evelīna stāsta: "Sākot ar brīvprātīgo darbu savas pašvaldības jauniešu centrā, es pakāpeniski kļuvu par brīvprātīgo koordinatori: caur neformalo izglītību apguvu projektu vadību, attīstīju foto un video satura veidošanas prasmes un caur publiskās uzstāšanās pieredzi ieguvu pārliecību par sevi. Papildinot praktisko pieredzi ar mācībām, kļuvu par jaunatnes darbinieci Latvijā, kam sekoja Eiropas Solidaritātes korpusa projekts Grieķijā. Pateicoties uzkrātajām kompetencēm, tur saņēmu darba piedāvājumu un nu jau gadu strādāju neformālās izglītības jomā Grieķijā."
Šādi pieredzes stāsti apliecina, ka brīvprātīgais darbs un neformālā mācīšanās sekmē emocionālās inteliģences un līderības prasmju izaugsmi, kas ir kritiski svarīgi nākotnes lomām darbavietā. Atšķirībā no teorētiskām mācībām, šīs prasmes tiek trenētas reālās situācijās, kas padara mācīšanos jēgpilnu un vieglāk pārnesamu uz profesionālo vidi. Savukārt iziešana no komforta zonas svešā vidē attīsta spēju ātri apgūt jaunu informāciju un nepadoties grūtību priekšā.
Caurviju prasmju attīstība kā panākumu atslēga mūsdienu darba tirgū
UNESCO (2023) ziņojumā par nākotnes izglītību tiek uzsvērts, ka caurviju prasmes ir "mīkstās prasmes ar cieto ietekmi" (soft skills with hard impact), jo dati rāda, ka līdz 2030. gadam pieprasījums pēc sociālajām un emocionālajām prasmēm darba tirgū pieaugs par vidēji 25–30% visās nozarēs. Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) sociālās un emocionālās prasmes definē kā "spēju kopumu, kas regulē mūsu domas, emocijas un uzvedību", uzsverot to pamatnozīmi personības izaugsmē un sociālajā progresā.
Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) 2020. gada ziņojumā "Developing social and emotional skills through non-formal learning" norādītie dati liecina, ka sociālās un emocionālās prasmes kļūst izšķirošas ne tikai akadēmisko rezultātu sasniegšanai, bet arī panākumiem darba tirgū (piemēram, labākai nodarbinātībai un augstākiem ienākumiem), kā arī spējai pārvarēt globālu nenoteiktību, ko radīja COVID-19 pandēmija. Savukārt jaunākais OECD pētījums “How Workers Use, or Don’t Use, their Skills in the Workplace” rāda, ka sadarbības prasmes tiek salīdzinoši bieži izmantotas darba vietās visās aptaujātajās valstīs.
Pētnieki (piemēram, Norqvist & Leffler, 2017; Dolev et al., 2025; Schoeps et al., 2025, kā arī Pasaules Ekonomikas foruma Future of Jobs Report 2025) norāda, ka tieši neformālās izglītības aktivitātes ir visefektīvākais rīks, lai attīstītu radošumu, līderību, emocionālo inteliģenci un spēju strādāt komandā.
Spilgts piemērs tam ir Marina Petrakova, kuras pieredze organizācijā "Riga TechGirls" un Digitālās veselības biedrībā ne tikai palīdzēja attīstīt caurviju prasmes, bet arī pavēra ceļu līdz prestižajam Forbes "30 Under 30" sarakstam. Marina atzīst: "Neformālā izglītība man iemācīja strādāt ar nenoteiktību un saskatīt tehnoloģijas nevis kā "maģiju", bet kā instrumentu, kura vadīšanai nepieciešama empātija un sistēmiska domāšana. Šodien šīs caurviju prasmes ir mans galvenais kapitāls — tās ļauj mākslīgā intelekta un inovāciju laikmetā ne tikai skaidrot sarežģīto, bet arī vadīt cilvēkus caur pārmaiņu procesiem, veidojot psiholoģiski drošu un izaugsmei labvēlīgu vidi."
Būtiski apzināties, ka neformālā izglītība neaizstāj, bet gan organiski papildina formālo sistēmu, aizpildot to prasmju un praktiskās pieredzes nišu, kas bieži paliek ārpus izglītības iestāžu mācību programmām. Šādu sinerģiju īpaši veicina, piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotais projekts “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei”, kura mērķis ir stiprināt zināšanu sasaisti ar reālo dzīvi un veicināt skolēnu izpratni par darba tirgus prasībām. Šajās aktivitātes jaunieši ne tikai gūst pieredzi ārpus skolas, bet arī attīsta kompetences, kas nepieciešamas ne tikai mācību procesā, bet arī turpmākajās karjeras izvēlēs. Īpaši nozīmīgi, ka šīs aktivitātēs piedāvā arī neformālās izglītības īstenotāji — nevalstiskās organizācijas, tai skaitā jauniešu organizācijas.
Jauniešiem un darba devējiem vēl vairāk jānovērtē neformālās izglītības pieredze
Lai gan neformālā izglītība sniedz neatsveramu ieguldījumu personības attīstībā, Latvijā joprojām pastāv plaisa starp iegūto pieredzi un tās apzināšanos. Pētījuma "Neformālās izglītības piedāvājums darba ar jaunatni jomā Latvijā" (2024) dati atklāj satraucošu tendenci: lielākā daļa jauniešu savas ārpusskolas aktivitātes – dalību jauniešu centros, organizācijās vai brīvprātīgo darbu – tiešā veidā nesaista ar panākumiem darba tirgū. Jaunieši savus ieguvumus raksturo kā "horizontālus", uzsverot personības izaugsmi un spēju orientēties pasaulē, taču viņiem reti piemīt prasme šo pieredzi "pārtulkot" konkrētās, darba devējam saprotamās kompetencēs.
Tāpēc ir pienācis laiks mērķtiecīgi sniegt jauniešiem pārliecību, ka neformālā izglītība nav tikai brīvā laika pavadīšana, bet gan būtisks ieguldījums viņu profesionālajā bagāžā. Šajā procesā izšķiroša loma ir jaunatnes darbiniekiem pašvaldībās un nevalstiskajās organizācijās. Tieši viņi palīdz jaunietim veikt mērķtiecīgu refleksiju: apzināties savas stiprās puses, identificēt pilnveidojamās jomas un, pats galvenais, iemācīt, kā šo pieredzi pārliecinoši attēlot savā CV un par to stāstīt potenciālajam darba devējam.
Pētījums izgaismo arī otru medaļas pusi – darba devēju lomu. Lai gan vairums uzņēmēju teorētiski izprot neformālās izglītības būtību, viņu zināšanas par specifiskām aktivitātēm jaunatnes jomā bieži ir virspusējas personīgās pieredzes trūkuma dēļ. Vienlaikus daudzi darba devēji jau tagad uzsver: pastāv būtiska atšķirība starp vakanču kandidātiem ar un bez neformālās izglītības pieredzes. Gadījumos, kad jaunietim nav iepriekšējas algota darba pieredzes, tieši dalība projektos un sabiedriskajās aktivitātēs kļūst par izšķirošo faktoru, kas liecina par kandidāta briedumu un gatavību profesionālajai dzīvei.
Nesen publicētā "Latvijas Izglītības akseleratora" aptauja atklāj aktuālo problēmu — jauniešu karjeras ambīcijas arvien vairāk attālinās no reālajām darba tirgus vajadzībām. Jauniešu interese ir koncentrēta uz radošajām industrijām, sportu un skaistumkopšanu, taču tādas nozares kā apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, kā arī kokrūpniecība un mežsaimniecība ir viszemāk novērtētās nozares jauniešu vidū. Šobrīd neformālās izglītības piedāvājumā vairāk prevalē kultūras, mākslas, sporta un digitālo prasmju aktivitātes, retāk – uzņēmējdarbība, sociālā iekļaušana, labbūtība un pilsoniskā sabiedrība. Šeit būtiski, lai neformālās izglītības īstenotāji apzinātos neformālās izglītības plašās iespējas veidot jauniešu izpratni par darba tirgum nepieciešamajām nozarēm un prasmēm.
Neformālā izglītība nav tikai iespēja jauniešiem aktīvi pavadīt brīvo laiku – tā ir mērķtiecīga investīcija jauniešu nākotnē. Jaunieši, kuri piedalās neformālās izglītības aktivitātēs, biežāk ir motivēti, pilsoniski aktīvi un gatavi uzņemties atbildību gan par savu profesionālo izaugsmi, gan personīgajām izvēlēm. Tādēļ ir būtiski ne tikai turpināt atbalstīt pašvaldību jauniešu centru un jauniešu organizāciju iniciatīvas, bet arī sabiedrībā plašāk akcentēt neformālās izglītības reālo un izmērāmo pienesumu jauniešu attīstībā un valsts kopējā konkurētspējā.