Zems pašvērtējums un paraugu trūkums — kāpēc puiši un jaunie vīrieši ir darbā ar jaunatni vismazāk iesaistītā grupa?
Sabiedriskajā diskursā diskusijas par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu vairs nav jaunums, un tā joprojām ir un paliek vitāla tēma. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka līdztiesīga sabiedrība veidojas tikai tad, ja tajā ir iesaistīti visi tās dalībnieki. Pēdējā laikā zema puišu un jauno vīriešu iesaiste darbā ar jaunatni un pilsoniskajās aktivitātēs kļūst par trauksmes zvanu, kuru grūti ignorēt. Šajā rakstā pētām tendences, iemeslus, sekas un potenciālos risinājumus, kā darbā ar jaunatni iesaistīt tieši šo sociālo grupu.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2021. gadā Eiropas Savienībā 15-29 gadus vecu sieviešu īpatsvars, kas iesaistījās brīvprātīgajā darbā, bija 11,5%, kamēr vīriešu - tikai 9,6%. Tāpat pētījumi un novērojumi darbā ar jaunatni jomā Latvijā norāda, ka zēni un jaunie vīrieši biežāk izvēlas sporta un tehniski orientētas aktivitātes, bet mazāk iesaistās sociālos, radošos vai pilsoniskos projektos, salīdzinot ar meitenēm. Šī tendence liecina par nopietniem izaicinājumiem, kas var novest pie vīriešu atsvešinātības un palielināt NEET jauniešu skaitu (jaunieši, kuri nestrādā un nemācās), radot nopietnus sociālekonomiskos riskus.
Ieguvumi no iesaistes darbā ar jaunatni
Jaunatnes politikas nodaļas projekta koordinatore Viktorija Tkačenko atzīmē, ka "jauniešu iesaistīšanās darbā ar jaunatni un pilsoniskajās aktivitātēs sniedz daudzpusīgu labumu gan pašiem jauniešiem, gan sabiedrībai kopumā. Pētījumi un politikas dokumenti uzsver, ka šāda līdzdalība veicina prasmju attīstību. Neformālā izglītība ļauj jauniešiem apgūt dzīvei un darbam nepieciešamās starpdisciplinārās kompetences — piemēram, kritiskā domāšana, problēmu risināšana, sadarbība, komunikācija un spēja pielāgoties dažādām situācijām. Tāpat jauniešu iesaiste veicina sociālo iekļaušanu un labsajūtu, jo iesaistīšanās jaunatnes organizācijās mazina sociālo izolāciju, veicina piederības sajūtu un uzlabo jauniešu garīgo un emocionālo labsajūtu. Visbeidzot, darbs ar jaunatni ir arī viens no galvenajiem veidiem, kā jaunieši var aktīvi piedalīties demokrātiskajā un sabiedrības dzīvē. Tas stiprina viņu izpratni par savām tiesībām un atbildību, veicina empātiju un cieņu pret dažādām sabiedrības grupām," piebilst Viktorija.
Šie ieguvumi ir cieši saistīti ar Eiropas jaunatnes mērķiem (European Youth Goals), kas veido pamatu ES jaunatnes stratēģijai līdz 2027. gadam. Puišu un jaunu vīriešu iesaistīšana darbā ar jaunatni īpaši atbalsta mērķi "Telpa un līdzdalība visiem" — nodrošināt drošu un iekļaujošu vidi, kurā visi jaunieši var paust savu viedokli un iesaistīties lēmumu pieņemšanā neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes. Tāpat tā saskan ar mērķiem "Vienlīdzība starp visiem dzimumiem" (Equality of All Genders) un "Iekļaujošas sabiedrības" (Inclusive Societies), veicinot visaptverošu līdztiesību un iekļaušanu, kas aptver visas jauniešu grupas.
Šķēršļi, ar kuriem saskaras jaunieši
Jāsaka, ka pastāv gan ārēji, gan iekšēji šķēršļi, kas demotivē jauniešus iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs un darbā ar jaunatni. Piemēram, biedrības "Ascendum" 2023. gada pētījumā atklājas, ka katrs trešais aptaujātais jaunietis (36,2%) nejūtas kā nozīmīga sabiedrības daļa. Analizējot jauniešu atbildes, var secināt, ka viņiem trūkst piederības sajūtas, viņi nav pārliecināti par sevi, baidās kļūdīties un nejūtas pietiekami pieauguši. Šie iekšējie šķēršļi atspoguļojas arī jaunatnes darbinieku un politikas veidotāju novērojumos, kuri pasīvos jauniešus raksturo kā nepārliecinātus un nemotivētus. Attiecībā uz ārējiem šķēršļiem, pētījumā tika uzsvērts, ka jaunatnes darbinieku izmantotā komunikācijas valoda bieži pauž varas pozīciju. Tādējādi jaunieši tiek uztverti kā pasīvi dalībnieki, piemēram, projektu apmeklētāji vai patērētāji, nevis kā aktīvi līdzveidotāji.
Risinājumi
Lai rastu potenciālus risinājumus šai problēmai, Liepājā notikušajā festivālā "MAD Kopums" tika rīkota diskusija, kurā savā pieredzē dalījās pieredzējuši jaunatnes darba speciālisti – Jauniešu centra “Pakāpiens” vadītājs Oskars Šulcs, organizācijas “Piedzīvojuma Gars" pārstāvis Atis Ķenģis, kā arī jaunietis Niklāvs Kozuliņš, kluba "13.pirmdiena" vadītājs.
Diskusijas dalībnieki vienprātīgi norādīja, ka viens no galvenajiem iemesliem zemajai puišu iesaistei ir paraugu trūkums. Kā atzīmēja Oskars Šulcs, sabiedrība joprojām stereotipizē profesijas, un jaunatnes darba vidē ir vērojams izteikts vīriešu speciālistu trūkums, īpaši skolās. Jauniešiem ir nepieciešams redzēt vīriešus, kuri ir aktīvi, iesaistīti un veiksmīgi šajā jomā. Arī "Ascendum" veiktajā pētījumā kā viens no ārējiem motivatoriem tika minēti tādi spēcīgi stimuli kā moderni un pieejami jauniešu centri, kā arī ieinteresēti un enerģiski jaunatnes darbinieki. Papildus tam, saistošs projektu un aktivitāšu saturs un saskatāms ieguvums, piemēram, balvu fonds, arī kalpo par nozīmīgiem motivatoriem.
Runājot par pieļautajām kļūdām, Atis Ķeņģis uzsvēra, ka organizācijas bieži vien cenšas uzrunāt puišus, neņemot vērā viņu patiesās vajadzības un vēlmes. Tā vietā, lai piedāvātu viņiem interesantas aktivitātes, tiek piedāvāti pasākumi, kas vairāk uzrunā citas mērķauditorijas. Speciālisti bija vienisprātis, ka, lai puišus piesaistītu, ir jābūt gataviem izkāpt no savas komforta zonas un doties tur, kur ir paši jaunieši – uz skolām, sporta centriem vai pat uz ielas, kā atzīmēja Oskars Šulcs. Tāpat "Ascendum" veiktajā pētījumā ir minēts tāds ieteikums kā pāreja no vispārīgas informēšanas uz personisku uzrunu un individuālu pieeju, kas ir būtiska, lai jaunieši justos novērtēti un iesaistīti.
Runātāji piedāvāja praktiskus piemērus, kas efektīvi strādā. Niklāvs Kozuliņš norādīja, ka bieži vien tieši draugu kompānija, tostarp meitenes, ir tā, kas iedrošina puišus apmeklēt neformālās izglītības pasākumus. Tādējādi ir svarīgi veidot iekļaujošu un atbalstošu vidi. Oskars Šulcs minēja, ka viņa centrā liela loma ir aktivitātēm, kas uzrunā puišu intereses, piemēram, videospēlēm (ar vecuma ierobežojumu) un sporta zāles izmantošanai, tādējādi radot vidi, kurā viņi jūtas piederīgi.
Secinājumi
Diskusijas un pētījumu rezultāti rāda, ka zema puišu un jauno vīriešu iesaiste brīvprātīgajā darbā un pilsoniskajās aktivitātēs ir nopietna problēma, ko veicina gan iekšēji, gan ārēji šķēršļi.
Lai palīdzētu puišiem un jaunajiem vīriešiem pārvarēt šos šķēršļus, ir jāstrādā pie piederības un pašvērtējuma sajūtas stiprināšanas. Svarīgi ir radīt iekļaujošu un atbalstošu vidi, kurā jaunieši var iesaistīties kopā ar saviem draugiem, darot lietas, kas viņiem patīk. Lai piesaistītu puišus, ir jāpiedāvā saistošs aktivitāšu saturs, kas atbilst viņu interesēm. Labs piemērs ir videospēles vai sporta nodarbības, kas rada vidi, kurā jaunieši jūtas piederīgi. Ir būtiski nodrošināt dzimumu līdztiesību arī jaunatnes darbinieku vidū – šobrīd Latvijā trūkst vīriešu, kas ikdienā strādā ar jauniešiem.
Tāpat ir būtiski mainīt pieaugušo, īpaši jaunatnes darbinieku, attieksmi pret jauniešiem, uzticoties viņiem, cienot viņu viedokli un komunicējot jauniešiem saprotamā valodā. Kā teica Oskars Šulcs, svarīgākais solis, ko var spert jau rīt, ir "ieklausīties, izkāpt no savas komforta zonas un būt empātiskiem. Ja mēs spēsim ieklausīties puišos un jaunajos vīriešos, mēs spēsim viņus ne tikai iesaistīt, bet arī novērst nopietnas problēmas un veidot stiprāku un saliedētāku sabiedrību."