Pirmā Baltijas Jauniešu galvaspilsētu tikšanās notika Rēzeknē, Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2026
12. augustā, Starptautiskajā jauniešu dienā, festivāla “Kopums” ietvaros norisinājās diskusija “Jauniešu galvaspilsēta – iespēja vai galvassāpes?”. Sarunā piedalījās Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2027 nominanti – Gulbenes un Jelgavas novadu, kā arī Rīgas pārstāvji, kā arī Igaunijas Jauniešu galvaspilsētas 2026 – Tartu – un Lietuvas Jauniešu galvaspilsētas 2027 – Raseiniai – pašvaldību pārstāvji jaunatnes politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un jauniešu līderi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pulcējās jauniešu festivāla “Kopums” laikā Rēzeknē. Pasākumu organizēja Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļa.
Diskusijas laikā dalībnieki dalījās atziņās, kas motivē pašvaldības kandidēt Jauniešu galvaspilsētas titulam un vai šis process sniedz vairāk iespēju vai izaicinājumu. Neskatoties uz atšķirīgo pieredzi un vietējo kontekstu, visi dalībnieki bija vienisprātis, ka Jauniešu galvaspilsētas statuss ir daudz vairāk nekā simbolisks apzīmējums. Tas tika raksturots kā iespēja, gods un tituls, kas nodrošina atpazīstamību, un platforma jaunu iniciatīvu īstenošanai, stiprinot jauniešu līdzdalību un vietējās jaunatnes politikas attīstību.
Diskusijā tika uzsvērts arī tas, kā Jauniešu galvaspilsētas tituls var mobilizēt vietējās kopienas, stiprināt sadarbību starp pašvaldībām un jauniešiem, kā arī veicināt ilgtermiņa ieguldījumus darbā ar jaunatni. Dalībnieki atzina, ka titula ietekme neaprobežojas tikai ar vienu gadu, bet var veicināt ilgstošas pārmaiņas pašvaldību pieejā darbam ar jauniešiem.
Īpaši aktīva diskusija izvērtās par atšķirībām starp lielajām pilsētām un mazākām pašvaldībām. Lai gan lielākām pilsētām bieži vien ir pieejami plašāki resursi, dalībnieki vienojās, ka mazākām pašvaldībām ir būtiska priekšrocība – spēcīgāka kopienas sajūta, ciešākas savstarpējās attiecības un vieglāka pieejamība starp jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem un lēmumu pieņēmējiem. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka tieši šī kopienas sajūta ir viena no nozīmīgākajām mazo pašvaldību priekšrocībām salīdzinājumā ar lielajām pilsētām.
Raugoties pāri valstu robežām, diskusija apliecināja spēcīgu vēlmi stiprināt reģionālo sadarbību. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji norādīja, ka jaunatnes politikas izaicinājumi Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgi, un ciešāka sadarbība starp Jauniešu galvaspilsētām varētu palīdzēt efektīvāk risināt šos jautājumus. Dalībnieki vienprātīgi pauda interesi attīstīt kopīgas starptautiskas iniciatīvas, tostarp Erasmus+ projektus, mācību vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumus un citas sadarbības aktivitātes, kas savienotu pašvaldības un jauniešus visā Baltijas reģionā.
Kā pirmā Baltijas Jauniešu galvaspilsētu tikšanās, pasākums Rēzeknē kļuva par nozīmīgu atskaites punktu reģionālās jaunatnes sadarbības attīstībā. Dalībnieki pauda cerību, ka šī pirmā tikšanās kļūs par pamatu regulāram Baltijas Jauniešu galvaspilsētu sadarbības tīklam, veicinot ciešākas partnerības un radot jaunas iespējas jauniešiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Diskusijā piedalījās Gulbenes novada pašvaldības pārstāve Diāna Lozko, jaunatnes lietu projektu speciāliste; Jelgavas novada pašvaldības pārstāves Lauma Siksna, Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja, un Agnese Krauklīte, Ozolnieku Jauniešu centra vadītāja; Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Eņģelis, Rīgas domes deputāts un Rīgas domes Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas priekšsēdētājs; Raseiņu rajona pašvaldības (Lietuva) pārstāves Gintarė Žemgulė, jaunatnes lietu koordinatore Raseiņu rajona pašvaldības administrācijā, un Neda Baukytė, Raseiņu rajona Jaunatnes lietu padomes absolvente; kā arī Tartu pilsētas (Igaunija) pārstāvji Artur Tšužas un Magnus Puija no Tartu Jauniešu domes.