Aizvadīta Jaunatnes konsultatīvās padomes sēde
Šī gada 26. maijā notika Jaunatnes konsultatīvās padomes sēde, kuras darba kārtībā tika izskatīti neformālās izglītības darbā ar jaunatni vienota modeļa izstrādes darba grupas izstrādātie priekšlikumi un jaunatnes organizāciju finansēšanas modeļa pilnveides darba grupas izstrādātie priekšlikumi.
Lai nodrošinātu drošu bērnu un jauniešu neformālo izglītību, jāparedz bērnu un jaunatnes neformālās izglītības sniedzēju reģistra izveide, kas nosakāma Jaunatnes likumā, un no tā deleģētos Ministru kabineta noteikumos, kas paredzētu šīs izglītības sniedzēju reģistrēšanās kārtību un neformālās izglītības sniedzēju bērniem un jauniešiem iekļaušanu Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) atvērtajā datubāzē. Sasaiste ar VIIS datubāzi nodrošinās ikviena cilvēka (bērnu, jauniešu un viņu vecāku) iespēju pārbaudīt vai attiecīgā iestāde ir reģistrēta kā bērnu un jauniešu neformālās izglītības sniedzējs. Priekšlikumi paredz, ka licenzēti tiek neformālās izglītības veicēji nevis pašas programmas.
Tāpat nepieciešamas izmaiņas Izglītības likumā, paredzot bērnu un jaunatnes neformālās izglītības oficiālu iekļaušanu kopējā valsts izglītības sistēmā, nodrošinot iespēju neformālās izglītības ceļā iegūtās kompetences atzīt arī citās izglītības programmās. Iekļaujot bērnu un jaunatnes neformālās izglītības programmas Izglītības likumā, tiks noteikts, ka tās varēs pasniegt tikai Jaunatnes likumā noteiktajā bērnu un jaunatnes neformālas izglītības īstenotāju reģistrā iekļautās iestādes. Savukārt, lai veicinātu bērnu un jaunatnes neformālās izglītības atzīšanu, darba grupa sniedza priekšlikumus vienotas elektroniskas apliecinājumu sistēmas izveidei.
Vairākums padomes locekļu šos priekšlikumus atbalstīja tālākai virzīšanai un ieviešanai.
Savukārt jaunatnes organizāciju finansēšanas modeļa priekšlikumi paredz gan izmaiņas Jaunatnes likumā, nostiprinot Latvijas Jaunatnes padomes lomu un prasību pašvaldībām izveidot un nodrošināt skaidrus atbalsta mehānismus jaunatnes organizāciju atbalstam un iespēju deleģēt darba ar jaunatni pienākumus jaunatnes organizācijām, gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot ka valsts mantu publiskas personas institūcija nodod lietošanā arī jaunatnes organizācijām. Tāpat paredzēti vairāki priekšlikumi Jaunatnes politikas valsts programmā, ieviešot 2 pakāpju modeli atbilstoši nodrošinot iespēju pretendēt uz atšķirīgu finansējuma apjomu un izvirzot atbilstošus sasniedzamos rezultātus.
Par šiem priekšlikumiem padomes locekļiem nebija vienprātības, līdz ar to atbalstītas tika tikai izmaiņas Jaunatnes likumā, savukārt par pārējiem priekšlikumiem turpināsies diskusijas Jaunatnes konsultatīvās padomes jaunatnes organizāciju finansēšanas modeļa darba grupā.